Elza ir jauna pozitīva dāma, kuras dzīve no malas šķistu ļoti grūta un sarežģīta. Bet viņa nekad nav savu dzīvi uztvērusi kā grūtu, vienmēr atrod savā dzīvē pozitīvas lietas. Elzai abi vecāki ir nedzirdīgi, kas arī noveda viņu pie tagadējā darba, būt par Surdotulku. Kā Elza pati saka, viņas stāsts ir par dzīvi divās pasaulēs. Dzirdēt un sadzirdēt. Skaļums un klusums. Tracis un miers. Cik daudzi no mums “dzirdēt” un “sadzirdēt” ikdienas dzīvē sadalītu kā divas dažādas lietas?

Ko Tev nozīmē klusums?

Klusumā var pamanīt lietas, kuras ikdienas skrējienā palaid garām. Klusumā dzirdi kā mamma dzied “Aijā žūžu”, vai – skaties uz tēti un seko viņa norādēm, lai beidzot iemācītos izrunāt burtu “R”. Un jā – viņi ir nedzirdīgi.

Kad un kā Tu saprati, ka klusums dzīvē nav mīnus?

Pirmajā klase nezināju nevienu rupju vārdu – ģimenē tādas lietas nav. Nebļaustās skaļi. Forši skolā, matemātikas stundas laikā – tests – ar klasesbiedriem apmainies ar informāciju – pareizās atbildes rādām ar zīmēm. Forši Tevi uzaicina uz TEDx Riga – F O R Š I ! Klusums iemācīja daudz ko un tai brīdī atskārt – tas ir IEGUVUMS!!

Ko šī citādā pieredze tavuprāt Tev ir devusi?

Drosmi – varu piezvanīt Trampam un pajautāt, vai viņš zina, kas ir CODA. Empātiju – ļoti, ļoti izjūtu otru cilvēku. Iespējams reizēm par daudz.

Kāds būtu padoms pagātnes sev grūtajos brīžos?

Nebaidies! Nebaidies būt citādāka – unikāla Pasmaidi līdz ar tiem, kas varbūt smej, ka Tavi vecāki citādāk ar Tevi komunicē. Pieej un pastāsti, ko nozīmē komunikācija zīmju valodā tam, kurš ar atvērtu muti skatās uz Tevi un Taviem vecākiem. Iemāci dažas zīmes tiem, kas sačukstās…

Šī ir Ilga. Viņa ir dzimusi 1933. Gadā. Eleganta, iznesīga, dzīvespriecīga, nesavtīga, jauneklīga! Apbrīnojama sieviete! Kā Ilga pati par sevi saka: „Neticu, ka man ir tik daudz gadu, jo vispār nejūtos tik veca!”

Ilga izceļoja no Latvijas 9 gadu vecumā. Sakumā viņa nokļuva Rietumvācijā. Vācu kolonijā Eslingenē, kur dzīvoja un mācījās. Turpat Ilga iepazinās ar glīto un gudro puisi Mintautu, kurš vēlāk kļuva par viņas vīru un trīs bērnu tēvu.

Mintauts, kā bēglis, ar savu ģimeni izceļoja uz ASV nedaudz ātrāk. Savstarpējā patikšana bija tik liela, ka 16 gadīgais jaunēklis gāja pie kāda bagāta  un ietekmīga kunga un lūdza, lai uz Ameriku pārceļ arī Ilgas ģimeni. Acīmredzot Mintauts savos argumentos bija tik pārliecinošs, ka kungs piekrita. Tā sākās Ilgas garais ceļojums pāri okeānam ar kuģi. Ilga saka: „Joprojām neesmu noskatījusies mākslas filmu „Titāniks”, jo uz kuģa biju līdzīgā situācijā. Bija vētra un es gandrīz nenoturējos pie kuģa margām. Labi, ka kāds kuģa apkalpes darbinieks mani parāva malā. Esmu viņam pateicīga par to! Ceļš bija ļoti garš un nogurdinošs, taču galā nokļuvām. Bija vairākas vietas, kur mūs varēja sūtīt – Kalifornija, Losandželosa un Ņūdžersija…”

Viņi izlēma braukt uz Ņūdžersiju. Jo tā ir vistuvāk Latvijai. Un kad būs pirmā iespēja visi varēs braukt atpakaļ uz Latviju. Taču kad šāda iespēja radās, viņi beidzot bija nostājušies uz savām kājām ar savu mājuvietu un nu jau vairāku paaudžu turpinājumu…

Neskatoties uz to, ka visu mūžu šī fantastiskā sieviete ir pavadījusi ASV, dziļi sirdī viņa ir īstena Latvijas patriote. Viņas izpalidzīgums un nesavtīgums ir apbrīnojams!

Manuprāt ik viena sieviete varētu vēlēties tik elegantas vecumdienas! Un tas nebūt nav neiespējami, taču ir pašas sievietes izvēlē…

 

 

Beātai ir 50 gadi. Pirms pusotra gada viņa zaudēja savu mīļoto vīru un bērnu tēvu. Taču, pateicoties, savam stiprajam raksturam un pozitīvajam skatam uz dzīvi, jūtas iedvesmota katru mīļu brīdi.

Nav laiks.
Ir tikai mirkļi – elišķīgi sāpīgi
un dievišķīgi skaisti.
/ I.Ziedonis/

Dažkārt dzīvē pienāk brīži, kad Tu šos vārdus saproti līdz sirds dziļumiem…

Kad Tu ar sava mīļākā, dārgākā un tuvākā cilvēka, sava vīra, nāvi sastopies aci pret aci… un kad tas notiek tik pēkšņi un negaidīti.

Tev NAV izvēles pieņemt vai nepieņemt šo dzīves sitienu, bet Tev IR izvēle, ko Tu darīsi ar savu dzīvi pēc šī skaudrā trieciena…

Tu vari novērsties no cilvēkiem, ierauties stūrītī un nemitīgi raudāt, gausties un vainot pasauli un Dievu par Tev nodarīto pārestību.

Bet otra izvēle ir būt stiprai un to mīlestību un rūpes, kas tika dāvātas kā sievietei un sievai, ar pateicību un mīlestību nolikt ” atmiņu ” plauktā.

Un būt šeit un tagad ar atvērtu sirdi, dāvājot mīlestību saviem bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, līdzcilvēkiem….

Mācīties saredzēt dzīves piedāvātās brīnišķīgās iespējas. Neskatoties uz piedzīvotajām sāpēm, turpināt skatīties pasaulē ar plašām acīm un atvērtu sirdi!